Mūzikas loma bērna attīstībā

Mūzika ir mums visapkārt un ar to saskaramies ikdienā. Arī tad, ja paši apzināti neklausāmies mūziku, tāpat kaut kur to dzirdam – veikalā, darbā, kādā iestādē, ēdnīcā utt. Arī bērniem patīk mūzika – tāpēc jau mēs pavisam maziem bērniem dziedam šupuļdziesmas, lai viņi labāk spētu iemigt – šādas mierīgas dziesmas un mātes balss mazus bērniņus nomierina. Taču mūzika kā tāda arī ieņem diezgan lielu lomu bērnu attīstībā – tieši tāpat kā dažādas rotaļas un spēles. Patiesībā visi bērni pašā sākumā ir muzikāli – tā tas ir jau no dabas iekārtots, tāpēc daudzi uzskata, ka ir labi bērna muzikalitāti attīstīt jau pašā sākumā. Tāpēc arī bieži vien dzirdam slavenus mūziķus stāstām, ka ar mūziku viņi sākuši nodarboties jau agri – kopš 5 vai 6 gadu vecuma. Protams, ne jau no visiem bērniem var sagaidīt, ka tad, ja viņi 5 gadu vecumā sāks dziedāt, tad kļūs par pasaules slaveniem dziedātājiem. Taču mūzika palīdz attīstīt arī tādas prasmes, kuras no pirmā acu uzmetiena nemaz neliktos saistītas ar mūziku, piemēram, valoda, uzmanības koncentrācija, spēja mācīties utt. Protams, ka mūzika attīsta arī bērna koordināciju, kustību, spēju klausīties un vēl citas prasmes, kas ir tiešākajā mērā saistītas ar mūziku. Tā vienkāršoti sakot – dažādas mūzikas nodarbības paaugstina vispārējo bērna intelekta līmeni. Ja šis intelekta līmenis būs lielāks, tad būs attiecīgi arī vieglāk mācīties skolā un apgūt vielu. Jo mācību vielu varēs vieglāk uztvert un saprast, kā arī atmiņa darbosies labāk. Patiesībā jau atmiņa ir jātrenē jau no bērna kājas, un mūzika ir viens no veidiem kā atmiņu var uzlabot. Nodarboties ar mūziku var dažādos veidos. Tas vienkāršākais, protams, ir mūzikas klausīšanās – lai to darītu pat nav jādodas uz kādām speciālām nodarbībām. Arī tāda vienkārša lieta kā mūzikas klausīšanās bērnos ieliek muzikālās kultūras pamatus, kā arī ir pierādīts, ka klasiskās mūzikas klausīšanās atstāj ļoti pozitīvu ietekmi uz veselību un smadzeņu darbību. Dziedāšana ir nākamais veids kā var nodarboties ar mūziku. To būtībā var darīt mājās, bet var arī apmeklēt nodarbības – gan piedalīties korī, gan dziedāt individuāli. Tas ir labs atmiņas treniņš (dziesmu vārdu atcerēšanās), tādējādi var attīstīt iztēli, paplašināt vārdu krājumu (kas ir svarīgi gan bērniem, gan pieaugušajiem), veidojas lasītprasme, kā arī pareiza elpošana dziedāšanas laikā attīsta plaušas. Un kā visiem zināms, skābeklis ir ļoti nozīmīga viela mūsu organismam, un ja plaušas ir attīstītas, tad ķermenī un asinīs nonāk pietiekams daudzums skābekļa, kas nozīmē, ka veselības stāvoklis būs labs – līdz ar to būs mazāk iespēju saslimt. Kā arī, ja dzied korī, tad attīstās sadarbošanās un sociālās prasmes. Tam visam paralēli var apgūt arī kādu mūzikas instrumentu. Tas attīstīs smadzeņu darbību un atmiņu, kā arī bērna raksturu un pacietību, jo viss nenotiks uzreiz – nevarēs vienas nedēļas laikā spēlēt klavieres kā Mocarts. Arī emocionalitāte un jūtīgums ir tieši saistīts ar mūziku un instrumentu spēlēšanu. Protams, šī prasme var noderēt arī turpmākajā dzīvē, jo varbūt bērns vēlāk gribēs kļūt par mūziķi vai darboties kādā orķestrī. Tāpēc, jo agrāk sākt nodarboties ar mūziku, jo labāk. Turklāt, agrā vecumā apgūt mūziku ir daudz vieglāk, jo pieaugušajiem bieži vien ir jāpieliek lielākas pūles, un tas aizņem vairāk laika.

Klasiskā mūzika mūsu dzīvē

Mūzikai uz katru cilvēku var būt dažāda ietekme. Bieži vien arī daudz kas ir atkarīgs no tā, kāds cilvēkam ir garastāvoklis, kā arī no tā, kādā vidē cilvēks atrodas. Klasiskā mūzika atšķiras no cita veida mūzikas ar to, ka tā veicina un attīsta pozitīvas izjūtas, tā veido labu gaumi, kā arī paaugstina intelektuālo un kultūras līmeni. Protams, līdzīga ietekme var būt arī ar cita tipa mūziku, taču klasiskā mūzika praktiski to garantē. Visai ieteicams būtu ne tikai pašiem klausīties klasisko mūziku, bet to rādīt arī saviem bērniem – turklāt, no zīdaiņa vecuma. Tas nenozīmē, ka nedrīkst klausīties cita tipa mūziku. Ir izpētīts, ka klasiskā mūzika ļoti labvēlīgi ietekmē bērnu psihi. Tāpēc ir ieteicams maziem bērniem kā fona mūziku likt klasisko mūziku, jo tas ietekmēs labvēlīgāk nekā cita tipa mūzika. Taču arī tad, ja izvēlas klausīties klasisko mūziku, labāk izvēlēties tādus skaņdarbus, kas ir rakstīti mažorā, nevis minorā, jo tie būs daudz optimistiskāki un pozitīvāki, nekā tie, kuri rakstīti minorā. Kaut gan arī tie nav slikti, taču nav ieteicams klausīties tikai tādus. Ja dari ko aktīvu vai vēlies kādu uzmundrinošu fona mūziku, lai vieglāk kaut ko padarīt, tad var uzlikt kādu ritmisku Mocarta skaņdarbu vai kādu citu ritmisku melodiju. Klasiskā mūzika uzreiz nenozīmē, ka mūzika ir lēna un iemidzinoša. Bieži vien daži ritmiski klasiskās mūzikas skaņdarbi uzmundrina daudz labāk, nekā kādi roka skaņdarbi. Taču var klausīties arī lēnās un plūstošās klasiskās melodijas, piemēram Debisī “Mēness gaismu” vai Bēthovena “Mēness sonāti”, lai relaksētos un atpūstos no stresainās ikdienas. Patiesībā klasisko mūziku ir ļoti labi klausīties, piemēram, koncertos – kad to spēlē īstie instrumenti. Tāpēc, ja spēlē kādu mūzikas instrumentu, tad ir veselīgi kādu skaņdarbu uzspēlēt mājiniekiem vienkārši tāpat – bez nekāda īpaša iemesla. Ja neviens ģimenē nespēlē mūzikas instrumentus vai arī neprot nevienu klasisko skaņdarbu, tad var regulāri apmeklēt dažādus klasiskās mūzikas koncertus – tādu patiesībā ir diezgan daudz. Ja apmeklēsi šādu koncertu, tad uzreiz būs jūtama tā atšķirība, kas ir starp dzīvo mūziku un ierakstu, ko klausies datorā vai telefonā. Taču, ja nav iespējas vai vēlmes doties uz koncertiem, tad var arī klausīties ierakstus mājās. klasiskā mūzika var palīdzēt gan ar garīgo veselību un stabilitāti, gan arī ar fizisko veselību. Taču daudz vairāk tā, protams, ietekmē garīgo pasauli. Ja klausies valšus vai arī skaņdarbus, kurus izpilda ar vijoli vai flautu, tad tas palīdzēs atbrīvoties no emocionālās spriedzes. Tas noteikti ir nepieciešams ļoti daudziem no mums, jo ikdiena mums bieži vien paiet diezgan lielā stresā. Savukārt mažorā rakstīti skaņdarbi, kas nav pārlieku ātri palīdzēs atbrīvoties no dažādiem trauksmainiem pārdzīvojumiem, kā arī no nepārliecinātības par savām spējām vai sevi pašu. Taču dažādi ritmiskie marši palīdz atjaunot enerģijas līmeni, kas bieži vien ir zems tieši rudenī un ziemā. It kā no galvassāpēm palīdz atbrīvoties, piemēram, Bēthovena darbs “Fidelio”, taču, lai vieglāk iemigt ir jāklausās kas ļoti nomierinošs un iemidzinošs, kā, piemēram, Sibeliusa “Skumjais valsis” vai Čaikovska “Rīts”. Būtībā Čaikovskis un Mocarts ir tie komponisti, kuru skaņdarbi ir visai universāli – tas nozīmē, ka viņu skaņdarbus var klausīties jebkurš jebkurā situācijā. Varbūt tikai jāizvēlas vairāk piemērots, bet ar viņu skaņdarbiem kļūdīties nevar.

Kā tikt vaļā no dziesmas galvā

Katram no mums ir bijusi tāda situācija (visticamāk vairāk kā tikai vienu reizi), kad netiekam vaļā no kādas dziesmas. Vai nu šo dziesmu kaut kur dzirdam (radio, filmā, kādam telefona zvans vai kāds vienkārši dungo), vai arī tikai atceramies, ka nesen dzirdējām šo dziesmu. Dažreiz dziesma pielīp uz kādu neilgu brīdi, taču bieži vien tā nelaiž mūs vaļā vairākas stundas vai pat visu dienu. Protams, ja tik ilgi galvā skan viens un tas pats, tas var būt diezgan kaitinoši. Arī tad, ja šī dziesma pati par sevi patīk, un tu to labprāt arī klausies. Taču, ja nu nejauši pielīp tāda dziesma, kura galīgi nepatīk? Tad arī īss brīdis liksies ļoti kaitinošs. Pie tam, parasti jau pielīp tikai kāda konkrēta dziesmas vieta – visbiežāk tieši viena vai divas rindiņas. Būtībā ir vairāki veidi, kā var mēģināt tikt no tās vaļā. It kā saka, ka ja šo dziesmu, kura ir pielipusi, tu noklausies no sākuma līdz beigām, tad tā vairs neskanēs tev galvā. Taču šāds veids ir nedaudz riskants, jo varbūt būs tieši pretējais – dziesma pielips ar lielāku spēku un daudz ilgāk no tās nevarēs tikt vaļā. Nekad nevar zināt, kurš variants  būs, tāpēc ir tikai jāmēģina un tad jau redzēs, kas notiks. Protams, ja ir šāda iespēja. Ne jau vienmēr to var izdarīt, jo varbūt tajā brīdī tuvumā nav neviena datora un arī telefonā nav iespējams šo dziesmu noklausīties – tad neko darīt. Vēl var mēģināt nedaudz citu veidu – paklausīties kaut ko pavisam citu. Tādējādi iespējams varēs tikt vaļā no pielipušās dziesmas, taču tad atkal var pielipt kāda cita dziesma. Un tad jau izveidosies tāds kā apburtais loks, jo visu laiku galvā skanēs dziesma, taču tā nebūs viena un tā pati dziesma, bet gan dažādas dziesmas – tas varbūt arī nav tas sliktākais variants, jo tas nav tik kaitinoši. Zinātnieki jau arī visai bieži pēta daudz interesantu un brīžiem dīvainu lietu. Tā nu arī šo fenomenu (ar dziesmas skanēšanu galvā) ir pētījuši vairāki zinātnieki, piemēram, ASV. Šie zinātnieki ir nonākuši pie secinājuši, ka vislabākais veids, lai atbrīvotos no šīs kaitinošās dziesmas galvā ir anagrammu risināšana – jāsaka, ka tas ir visai neparasts paņēmiens. Un kā zinātnieki ir izpētījuši, ka anagramma, kas sastāv tieši no 5 burtiem būs visefektīvākā. Tad jau katram ir jāsagatavo kāda anagramma (varbūt pat ir kāda aplikācija telefonā), lai varētu to risināt, ja nu pielīp kāda dziesma. Taču, ja anagrammas nešķiet īpaši saistošas, tad var mēģināt risināt, piemēram, sudoku. Taču te atkal jāuzmanās, jo ja konkrētā sudoku mīkla izrādīsies pārāk grūta, tad dziesma varot atgriezties. Tad nu jāizvēlas visai vieglas sudoku mīklas, lai šis paņēmiens darbotos. Taču būtībā, skatoties pēc loģikas, lai atbrīvotos no dziesmas, ir ļoti aktīvi jāsāk darbināt smadzenes, piemēram, risinot kādas mīklas vai kādu uzdevumu. Tā kā var dabūt visāda veida aplikācijas, tad vienkārši jāizvēlas sava iecienītākā mīkla, un tad, ja uzmācas kāda dziesma, jāpamēģina šis variants. Var jau būt, ka ir vēl kādi citi varianti (tāpat kā daudz veidu kā atbrīvoties no žagām), taču varbūt vienkārši jāpagaida, kamēr dziesma pati pārstāj skanēt – agrāk vai vēlāk jau tas notiek.

Fona mūzika darbā

Mūzika daudziem cilvēkiem ir svarīga ikdienas sastāvdaļa. Un ļoti daudzi cilvēki lielāko dienas daļu pavada darbā (ja neskaita tās stundas, kad guļam, tad mājās sanāk pavadīt pavisam maz laika). Tāpēc visai bieži cilvēki darba vietā izvēlas fonā uzlikt kādu mūziku. Protams, tas ne visās darba vietās ir iespējams, taču ļoti daudzās to darīt var. Taču mūzikas izvēle (un tas vai to vispār likt vai nē) ir atkarīgs arī no tavas darba vietas apstākļiem, t.i., vai kabinetā atrodies viens pats vai kopā ar citiem cilvēkiem. Ja esi pilnīgi viens, tad pa lielam vari darīt kā vien vēlies un klausīties tādu mūziku, kāda tev patīk – vienalga vai tā ir kāda konkrēta radio stacija vai arī kāds youtube vai spotify playlists. Vai arī, ja mūzika fonā traucē, tad var strādāt arī pilnīgā klusumā. Taču sarežģītāk ir tad, ja kabinetā strādā vairāki cilvēki – un jo vairāk, jo grūtāk. Protams, ja visi var vienoties par to vai mūziku vajag vai nē, tad ir labi, taču ne vienmēr tas izdodas. Ja vienam cilvēkam fona mūzika traucē strādāt, tad nesanāks nekāda mūzikas likšana – vienīgi tad, ja šis cilvēks nebūs darbā. Taču ja nevienam pret fona mūziku nav iebildumu, tad rodas nākamā problēma, kura bieži vien pat ir daudz sarežģītāka un ne tik viegli atrisināma. Protams, ka cilvēku muzikālā gaume ir ļoti atšķirīga. Var jau sagadīties, ka vienā kabinetā ir cilvēki, kuru gaumes sakrīt vai ir ļoti līdzīgas. Katrā ziņā ir arī tādi cilvēki, kuriem pa lielam ir vienalga kāda mūzika skan fonā. Jo galu galā – fona mūzika arī ir domāta fonam, tā ka tā nebūs skaļa. Bieži vien var tikai dzirdēt, ka kaut kas skan, taču nevar saklausīt ko runā radio cilvēki. Dažreiz cilvēki arī iegrimst savā darbā tik ļoti, ka nemaz īsti nedzird, kas skan. Vai arī darbā tiek izmantots printeris vai telefons, kurš rada troksni, tādējādi nomācot fona mūziku. Taču šī fona mūzika var būt ļoti dažāda. Tā var būt tikai mūzika, kurai nav vārdu – klasiskā mūzika vai kādi simfoniskā orķestra koncerti, vai arī kādas dabas skaņas. Šāds fons varētu būt pieņemams daudziem, jo tas nepavisam nav traucējošs, kā arī nenovērš uzmanību. Taču ar dziesmu izvēli ir jāuzmanās, jo citreiz gribas vairāk dziedāt līdzi dziesmai vai pat padejot tā vietā, lai koncentrētos darbam. Un dažās darba vietās ir ļoti spēcīgi jākoncentrējas, tāpēc nevar īsti atļauties tā dziedāt kamēr strādā. Tā kā ofisā darbs parasti ir pie datoriem, tad mūziku visbiežāk ieslēdz datorā. Taču skaņa ir dažāda atkarībā vai šī mūzika skan no tava datora vai no kāda cita. Ir cilvēki, kuri galīgi nevar koncentrēties, jo mūzika skan tieši no viņu datora – tā ir par skaļu. Attiecīgi varat izlemt, kurš jūsu darba kabinetā būs atbildīgais par mūziku. Protams arī pārmaiņas ik pa laikam ir labas, jo lai arī radio liek dažādas dziesmas un visas dienas garumā tās reti kad atkārtojas (taču ir dziesmas, kuras atkārtojas bieži), pēc kāda laiciņa viena un tā pati radio stacija var apnikt, tāpēc ir labi to ik pa laikam pamainīt. Arī radio sarunas var būt daudz traucējošākas nekā mūzika, tāpēc var izvēlēties tādu radio staciju, kur mūzika ir vairāk nekā sarunas.